✨ Pirms skaņa piedzimst – meistara noskaņošanās Nepālas dziedošo bļodu seansam Harmonijas telpā Jēkabpilī

Kad telpā vēl valda klusums un sveces tikai sāk uzplaukt, meistars jau jūt skaņu. Tā vēl nav dzirdama – tā dzīvo starp elpu un nodomu. Tieši šis brīdis, starp klusumu un skaņu, ir pats svarīgākais Nepālas dziedošo bļodu skaņas terapijas sagatavošanās posms. Šī skaņas meditācija sākas vēl pirms pirmais tonis tiek dzirdēts — tieši tā ir Harmonijas telpas Jēkabpilī īstā būtība.

Telpa kā templis

Meistars sāk ar telpu. Tā nav vienkārši istaba vai studija – tā kļūst par akustisku svētnīcu dziedošo bļodu seansam. Katrs priekšmets, katra virsma spēj atstarot vai uzsūkt vibrācijas. Pirms seansa viņš pārstaigā telpu, sajūtot grīdas siltumu un telpas “elpu”. Logi tiek pavērti uz brīdi – lai ienāk gaiss, kas nes sev līdzi jaunu enerģiju. Tad tie lēnām tiek aizvērti, saglabājot mieru un drošību skaņai.

Sveces tiek aizdegtas nevis estētikai, bet ritmam – viena pēc otras, tāpat kā vēlāk tiks iedzīvinātas bļodas. Aromāts, ko izvēlas meistars, nekad nav nejaušs: sandalkoks, ja vajadzīgs dziļš miers; lavanda, ja telpā nāk nemiers; vai mirre – ja gaidāma iekšēja transformācija. Šis rituāls palīdz radīt skaņas terapijas vidi, kurā vibrācijas var brīvi plūst un dziedināt.

Meistara iekšējā noskaņošanās

Pirms viņa roka pieskaras bļodai, viņš pieskaras pats sev – elpai, sirdspukstam, domas plūsmai. Caur īsu meditāciju meistars ļauj domām nosēsties kā putekļiem pēc vētras. Tikai tad, kad prāts kļūst kluss, viņš spēj kļūt par kanālu skaņai.

Viņš ieelpo dziļi, līdz vibrācija sākas ķermenī. Šī vibrācija ir kā neredzama stīga, kas savieno viņu ar katru klātesošo – vēl pirms viņi ienākuši telpā. Dažkārt viņš izrunā īsu mantru, kas attīra telpas un apziņas enerģiju. Dažkārt – klusē, ļaujot klusumam runāt skaļāk par vārdiem. Tā sākas vibrāciju dziedināšana – smalka skaņas un enerģijas saskaņa starp cilvēku un telpu.

Bļodas izvēle un pieskāriena rituāls

Katru Nepālas dziedošo bļodu meistars izvēlas apzināti. Viņš zina, kurai bļodai ir “balss” dvēseles mieram, kurai – sirds atvēršanai, bet kura spēj atbrīvot senas, neatlaistas emocijas. Bļodas netiek ņemtas vienkārši rokā – tās tiek pamodinātas. Ar plaukstas siltumu, ar vieglu pieskārienu, ar klusuma sveicienu.

“Katru reizi, kad ar nūjiņu veic piesitienu pa bļodas malu, skaņa nevis dzimst, bet atgriežas,” – mēdz teikt meistars. Jo skaņa vienmēr ir bijusi, tikai mēs ne vienmēr esam bijuši gatavi to dzirdēt. Šis dziedošo bļodu seanss kļūst par sarunu starp cilvēku un skaņu, starp mieru un kustību.

Pāreja no klusuma uz vibrāciju

Kad viss ir sagatavots, viņš ļauj pirmajai skaņai izaugt. Tā paceļas, kā pirmais vilnis okeānā – lēni, bet ar spēku. Vibrācija ieplūst telpā un atgriežas pie viņa. Šis brīdis ir kā saruna starp pasaulēm – starp redzamo un neredzamo, starp cilvēku un skaņu.

Tad sākas seanss. Bet īstenībā – seanss ir sācies jau sen. Tas sākās tajā brīdī, kad meistars pirmo reizi aizvēra acis un ieelpoja. Tieši šādā klusumā Harmonijas telpā Jēkabpilī piedzimst skaņa, kas dziedina caur skaņas terapiju un atmodina iekšējo līdzsvaru.